Militārās izlūkošanas un drošības dienests, saīsināti - MIDD, ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Kopš 2002. gada MIDD priekšnieks ir Indulis Krēķis.

Militārās izlūkošanas un drošības dienests:

1. iegūst un nodrošina Aizsardzības ministriju, tās padotībā esošās iestādes, citas valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas, kā arī Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju;
    
2. atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos;
    
3. veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos, un kontrolēto izpildi;
    
4. pārbauda pretendentus, kas vēlas saņemt speciālas atļaujas (licences), kuras izsniedz Aizsardzības ministrija atsevišķu licencēšanai pakļautu komercdarbības veidu veikšanai, un sniedz atzinumu par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu;
    
5. kā Latvijas Republikas nacionālā signālu izlūkošanas iestāde veic un kontrolē signālu izlūkošanu un nodrošina iegūtās informācijas aizsardzību;
    
6. savas kompetences ietvaros ir operatīvās darbības subjekts;
    
7. pilda citus normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos tam noteiktos uzdevumus, t.sk. nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu ar NATO un Eiropas Savienības struktūrām un partnervalstīm.

Militārās izlūkošanas un drošības dienests darbojas saskaņā ar Satversmi, Nacionālās drošības likumu, Valsts drošības iestāžu likumu, likumu „Par valsts noslēpumu", Operatīvās darbības likumu, Ministru kabineta apstiprinātu Militārās izlūkošanas un drošības dienests darbojas saskaņā ar Satversmi, Nacionālās drošības likumu, Valsts drošības iestāžu likumu, likumu „Par valsts noslēpumu", Operatīvās darbības likumu, Ministru kabineta apstiprinātu MIDD nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

Ar MIDD priekšnieka lēmumu ir nodibināts apbalvojums "Goda zīme", kura tehnisko un māksliniecisko aprakstu, kandidātu izvirzīšanas un izvērtēšanas kārtību, Goda zīmes piešķiršanas, nēsāšanas un atņemšanas nosacījumus, kā arī apbalvojumu apliecinoša dokumenta saturu un izskatu un apbalvojuma un tā miniatūrzīmes izgatavošanas nosacījumus nosaka MIDD priekšnieka parakstīts nolikums ar pielikumiem - 1. un 2. pielikums, 3. pielikums.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Kopējā drošības un aizsardzības politika (Common Defence and Security Policy) ir Eiropas Savienības kopējās ārējas un drošības politikas (Common Foreign and Security Policy) sastāvdaļa. Tā nodrošina ES ar rīcības spējām, izmantojot civilos un militāros krīzes vadības līdzekļus.

Kopējās drošības un aizsardzības politikas mērķi ir attīstīt ES institūciju un dalībvalstu rīcībā esošās krīzes vadības spējas un nodrošināt civilo un militāro spēju koordinētu izmantošanu krīzes situāciju pārvarēšanai. Šīs ES spējas ir ārkārtīgi nozīmīgas mūsdienu drošības problēmu risināšanā, jo ļauj pārvarēt krīzes situācijas, sākot ar to preventīvo novēršanu un beidzot ar pēckonflikta stabilizāciju un attīstības palīdzību.

1919.gada 26.martā Liepājā aizsardzības ministra uzdevumā tika izveidota Kontroles-informācijas nodaļa. Šis mirklis uzskatāms par dienesta dzimšanu. Dažas dienas vēlāk nodaļa uzsāka aktīvu darbību un informēja aizsardzības ministru par situāciju lielinieku frontē.

1919.gada jūnijā pēc Cēsu kaujām notika Latvijas bruņoto spēku apvienošana vienā armijā un kopīgas izlūkošanas nodaļas, kas pakļauta operatīvai daļai, izveide. Pēc Bermontiādes nodaļa tika sadalīta atsevišķās struktūrvienībās – ārējā izlūkošana, iekšējā izlūkošana un informācijas nodaļa.

Pēc Brīvības cīņu beigām tika reorganizēta Latvijas armija, t.sk. izlūkdienests. 1920.gadā Iekšējās izlūkošanas nodaļu likvidēja un tās funkcijas nodeva Politiskajai pārvaldei. Starpkaru periodā armijas izlūkdienests piedzīvoja vairākkārtējas pakļautības maiņas līdz 1934.gadā tika izveidota Armijas štāba Informācijas daļa.

Padomju represijas ļoti smagi skāra armijas izlūkdienestu – daudzi virsnieki, darbinieki un aģenti tika apcietināti, izsūtīti uz padomju soda nometnēm vai nošauti (1940.-1941.gadā represēja 217 personas). 1940.gadā izlūkdienesta vadītājs pulkvedis F.Celmiņš-Celms, lai nenodotu armijas izlūkošanas dienesta aģentus, iznīcināja dienesta arhīvu un pats 1940.gada 24.jūlijā izdarīja pašnāvību, nošaujoties, lai izvairītos no čekas aresta un paglābtu ģimeni.

Ar Aizsardzības ministrijas 1992.gada 12.jūnija pavēli Nr.108 „Par jaunas struktūrvienības un štatu ieviešanu” tika izveidota Aizsardzības ministrijas pakļautībā esoša izlūkošanas struktūrvienība – Aizsardzības ministrijas Ziņu dienests.

1994.gada 9.augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.370-r „Par Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienesta izveidošanu”. Militārās pretizlūkošanas dienests (MPD) bija Aizsardzības ministrijas institūcija, kas veic pretizlūkošanas un izlūkošanas darbības militārajā jomā un ir pakļauta aizsardzības ministram. MPD pārņēma Ziņu dienesta tiesības un saistības.

1998.gadā, līdz ar grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, MPD uz laiku kļuva par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvdaļu un nonāca NBS komandiera pakļautībā. 2001.gada decembrī, veicot grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, MPD atgriezās Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

2004.gada aprīlī Latvijas Republikas Saeima pieņēma jaunus grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, kas noteica, ka MPD turpmāk būs Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD). Tāpat tika noteikts, ka MIDD turpmāk tiks nodots Aizsardzības ministrijas pārraudzībā un veiks militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus šajā likumā noteiktos uzdevumus.